Atrunas
“Vienpusējs paziņojums jebkurā formā un ar jebkuru nosaukumu, kuru veic valsts parakstot, ratificējot, pieņemot, vai apstiprinot līgumus, vai pievienojoties tiem, ar kuru palīdzību tā vēlas izslēgt vai izmainīt līguma noteiktu nosacījumu juridisko darbību, un tā piemērošanu attiecīgai valstij”. “Valsts, kura ir izdarījusi atrunu, pret kuru iebilst viena vai vairākas konvencijas dalībvalsts, var tikt uzskatīta par konvencijas dalībvalsti, ja šī atruna ir savienojama ar konvencijas nozīmi un mērķi”. Reservation to Genocide Convention ICJ Reports (1951) p. 15.
Atrunai jābūt savienojamai ar konvencijas nozīmi un mērķi. Atrunas modificē līgumu( tiek modificētas katra dalībvalsts līguma saistības), katra dalībvalsts saistība var būt atšķirīga šajā gadījumā.
Atrunas izdarīšana:
1) valsts var noteikt, ka atrunas izdarīt nevar
2) starptautiskais līgums var paredzēt, ka atrunu var izdarīt tikai attiecībā uz kādu līguma pantu
3) starptautiskais līgums var paredzēt, ka var izdarīt tikai savstarpēji akceptētas atrunas.
Valsts var izdarīt nevis atrunu, bet interpretatīvu deklarāciju. Tā izdarīta nevis lai modificēt kādas normas, bet tādā veidā valsts izteic savu viedokļi pret valsts saistībām attiecībā uz kādu līgumu normu. Interpretatīvas deklarācijas neparedz neko modificēt, vai izslēgt.
Kādas ir šis deklarācijas sekas? Attiecībā uz šo deklarāciju pārējam valstīm nevajag izdarīt nekādu gribas izpausmi. Bet reāli šis deklarācijas var modificēt līgumu.
Starptautiskā līguma spēka stāšanas, deponēšana, reģistrācija:
¨ Spēkā stāšanas :
noteikta līgumā
saskaņā ar 24.p.
Parasti ja līgumā nav citi noteikumi par līguma spēka stāšanas tas stājas spēkā pēc parakstīšanas.
¨ Deponēšana pie depozitārija:
glabā oficiālo līgumu tekstus, ratifikācijas rakstus, atrunas, paziņojumus
uzskaita dalībvalstis
paziņo par līgumu spēkā stāšanas jaunajām dalībvalstīm, to atrunām
informē jaunās dalībvalstis par iestāšanas noteikumiem
Deponēšana nav īpaši svarīga divpusējo līgumu gadījumā, tā spēlē lielu lomu attiecībā uz daudzpusējiem līgumiem. Parasti depozitārijs publicē līguma tekstus.
¨ Līgumu reģistrācija ANO Sekretariātā saskaņā ar ANO Statūtu 102.pantu. ANO Sekretariāts var uzstāties kā līguma depozitārijs, kas reģistrē līgumus. Valsts var atsaukties ANO iestādes tikai uz tiem līgumiem, kurus tā ir reģistrējusi sekretariātā (mērķis nepieļaut slepeno diplomātiju)
Principi, kas raksturīgi līgumtiesībām
¨ Pacta sunt servanda
¨ Līgumam nav atpakaļejoša spēka
¨ Valsts nevar izmainīt pēc savas vēlmes līguma noteikumus
¨ Līgums nedrīkst būt pretrunā ar jus cogens normām
¨ Līguma ietverto tiesību un pienākumu pildīšana laba ticībā.
¨ Līguma nosaukums neietekmē līguma spēku.
¨ Diplomātisko attiecību esamība vai neesamība, nemaina līgumu spēku.
¨ No jauna noslēgti līgumi nedrīkst būt pretruna ar iepriekš noslēgtiem līgumiem (O.Galanders)
Līguma nederīgums
1) Valsts nacionālo tiesību nosacījumi. Valsts nevar atsaukties uz iekšējām tiesību normām, lai nepildītu līgumu
2) Pārstāvja “netiesīgums”. Valsts var atsaukties uz šo apstākli tikai, tad, ja valsts par to iepriekš ir brīdinājusi citus līguma dalībniekus.
3) Pārstāvja uzpirkšana- tas vēl nenozīmē, ka līgums automātiski kļūst par spēka nesošu. Tādu līgumu var apstrīdēt, bet tas neieslēdz līguma spēka esamību.
4) Kļūda- pastāvot kļūdai var apstrīdēt līguma saistošo raksturu, taču ne jebkura kļūda ļauj to izdarīt. Vajadzīgs, lai:
a) kļūda būtu apstākli, kurš bija būtisks, lai līgums tiktu noslēgts
b) valsts nav pati izraisījusi šo kļūdu un nevarēja to novērst
1) Krāpšana
2) Valsts pārstāvja piespiešana
3) Valsts piespiešana. Tiek saprasta militāra spēka pielietošanas draudi. Ekonomiski, politiskā piespiešana netiek atzīta par piespiešanu 1969.g Vīnes konvencijas izpratnē.
4) Pretruna ar jus cogens normām. Ja pretrunā ar pastāvošu jus cogens normu nebūs spēkā no līguma noslēgšanas brīža.
Līguma pārtraukšana un darbības apturēšana
1. Pacta sunt servanda
2. Valstu tiesības pēctecība- var ietekmēt uz līguma izpildi, jo mainoties subjektiem līguma izpilde var kļūt neiespējama.
3. Karš un bruņotie konflikti- šie apstākli var prasīt līguma izpildi, ir līgumi, kuri iegūst nozīmi tikai kara gadījumā. Taču kara apstākli var apgrūtināt līguma izpildi.
4. Līguma noteikumu darbības. Domāti gan pašas līgumu normas, gan Vīnes konvencija. Denonsācija - valsts pārtrauc līguma darbību attiecība uz sevi. Denonsācija atkarīga no pušu vienošanās (12 mēnešu iepriekš par to jābrīdina). Daudzpusējos līgumos brīdina Depozitāriju. Ir atsevišķas normas, līgumi, kas tiek uzskatīti par nedenosējamiem- miera līgumi, robežu līgumi.
5. Līguma darbības izbeigšana vienošanas ceļā. Valsts var noslēgt vienošanas paredzot, ka vecais līgums vairs nebūs spēkā.
6. Būtiski pārkāpumi.
7. Sekojoša izpildes neiespējamība. Pēc līguma noslēgšanas ir zudusi iespēja to izpildīt.
8. Būtiska apstākļu izmaiņa -rebus sic standibus. Apstākļi ir izmainījusies tik būtiski, ka līgums nekad nebūtu noslēgts, ja līguma slēgšanas laikā tie pastāvētu. Tas neattiecas uz miera un robežu līgumiem.
9. Jauna imperatīva norma- līgums nav spēkā.
Līguma piemērošana
Līgumu darbības apturēšanas un nepildīšanas iemesli- force majeure apstākli-stihiska nelaime, agresija. Pilsoņu karš, pašaizsardzība represāriju veida
Trešo valstu tiesības un pienākumi
Pacta tertiis nec nocent nec prosunt- līgums nepiešķir ne tiesības, ne uzliek pienākumus trešajai valstij. Bet var būt situācijas kad līgums piešķir kaut kādas tiesības trešajai valstij.- trešā valsts var izmantot no līguma izrietošas tiesības.
Līgums kā starptautiskā paraža. Līgums var tikt tik populārs, ka to normas kļūst par saistošiem visiem kā paražu normas.
Līgumā ietvertas sankcijas pret agresoru
Stipulation pour autrai
Līgumi ar savstarpēji izslēdzošiem noteikumiem. Ja viens līgums ir pretrunā ar otru, tad piemēro to, kurš ir jaunāks.
Līguma iztulkošana
¨ oficiāla iztulkošana- veic dalībvalsts, vai starptautiskas organizācijas
¨ līguma teksts un dalībnieku nolūki
¨ līguma termiņu jēga
¨ līguma konteksts (sistēmiskā iztulkošana)
¨ sekojoša valstu prakse
¨ organizāciju prakse
¨ Travoux preparatoires- līgumu sagatavošanas materiāli, līgumu melnraksti ņemti vērā līgumu iztulkošanai.
Līgumu klasifikācija
1) Pēc dalībnieku skaita: divpusēji un daudzpusēji
2) Pēc piedalīšanas iespējām: slēgtie un atvērtie
3) Pēc objekta: draudzības, atbruņošanas
4) Pēc attiecību regulējums:
a) ekonomiskais- kredītu sniegšana, par piegādēm
b) sociāli kultūras
c) politiskie- robežlīgums, miera līgumi, līgumi par neuzbrukšanu, par savienības veidošanu
d) militārie (var pieskaitīt pie politiskiem)
e) par speciāliem jautājumiem.
1) Pēc nosaukuma- pakti, konvencijas, statūti
2) Pēc ģeogrāfiskā izdalījuma - reģionālie un globāla rakstura
3) LR likums ‘Par LR starptautiskajiem līgumiem” 7.pants.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru