Lietuvas Republikas Darba kodekss

Salīdzinājuma objekts ir Lietuvas Darba līgums.
Izmantoju salīdzinošās jurisprudences metodi. Salīdzināts tiek Lietuvas Republikas Darba kodekss ar Latvijas Republikas Darba likumu, ņemot par pamatu Lietuvas Republikas Darba līgumu.

Darba līgums
Lietuvas Republikas Darba kodekss
Latvijas Republikas Darba likums
1.
Darba līguma 3.pkt.
„... Šajā pantā noteiktā darba samaksa un tās maksāšanas nosacījumi var tikt izmainīti tikai ar pušu vienošanos (izņemot gadījumus, norādītus Lietuvas Republikas Darba kodeksa 120.panta 3.daļā). ...”

Article 120. Changing the Conditions of an Employment Contract
3. An employer may change the conditions of remuneration for work without the written consent of an employee only in the case when remuneration for a specific sector of economy, enterprise or category of employees is changed by laws, Government resolutions or under the collective agreement. In the event of changes in the conditions of payment remuneration, wages shall not be reduced without the written consent of an employee.
Pants 120. Nodarbinātības Kontrakta Nosacījumu aizstāšana
3. Darba devējs, iespējams, aizstāj apbalvojuma nosacījumus darbam bez rakstiskas darbinieka piekrišanas tikai gadījumā, kad apbalvojums noteiktam ekonomikas sektoram, uzņēmumu vai darbinieku kategoriju aizstāja likumi, Valdību lēmumi vai zem kopu līguma. Izmaiņu notikumā nosacījumos apmaksas apbalvojuma, alga nav jāsamazina bez rakstiskas darbinieka piekrišanas.


59.pants. Darba samaksas jēdziens Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
65.pants. Piemaksa par papildu darbu (1) Darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.
1.
Salīdzinot abas tiesību normas redzams, ka Latvijas Republikas darba līgumā (vai atsevišķā dokumentā) obligāti ir jābūt atrunātam piemaksām, prēmijām u.c. piemaksām, kas ir saistītas ar darba veikšanu.
2.
Darba līguma 6.pkt.
„Ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība, atvaļinājuma ilgums un apmaksas nosacījumi noteicami pamatojoties uz Lietuvas republikas Darba kodeksa 169., 171., 176.pantu noteikumiem.”

Article 169.Procedure of Granting Annual Leave
1. Annual leave for each working year shall be granted in the same working year.
2. Annual leave for the first working year shall be granted, as a rule, after six months of uninterrupted work at the enterprise. For the second and subsequent working years annual leave shall be granted at any time of the working year in accordance with the schedule of granting annual leave. The procedure of making the schedule shall be stipulated in a collective agreement and, where such an agreement is not made, the schedule of annual leave shall be made by agreement of the parties.
3. Where there are less than six months of uninterrupted work, annual leave shall be granted at the request of an employee in the following cases:
1) to women before a maternity leave or after it;
2) in other cases laid down by laws and collective agreements.
4. The following persons shall be entitled to choose the time of annual leave after six months of uninterrupted work at an enterprise:
1) under 18 years of age;
2) pregnant women and employees raising, as single parents, a child before he has reached the age of fourteen or a child with disabilities before he has reached the age of sixteen.
5. Men shall be granted their annual leave at request during the maternity leave of their wives.
6. During the first year of employment, the teaching staff of educational institutions shall be granted annual leave during the summer holiday of school children and students, irrespective of the date when the staff began to work at the appropriate institution.
7. Annual leave for the persons, who are studying without interruption of their employment, shall be adjusted, at their request, with the time of their examinations, tests, work on the graduation thesis, laboratory work and consultations.
8. Persons who are taking care of sick or disabled persons at home as well as persons who are suffering from chronic diseases which become more acute depending on the atmospheric conditions shall be granted their annual leave at the time of their choice subject to a recommendation of a health institution.
Article 171. Duration of Annual Leave
1. Additional annual leave shall be added to the minimum annual leave and may be granted either together with it or separately.
2. The employees who are entitled to an extended annual leave and an additional annual leave shall be granted, subject to their request, either only an extended annual leave or, following the procedure laid down in paragraph 1 of this Article, by adding to the minimum annual leave the additional annual leave.
Article 176. Pay for Annual Leave
1. During annual leave the employee shall be guaranteed his average wage received at all places of employment. The procedure of computation of the average wage shall be determined by the Government.
2. The pay for annual leave shall be paid at least three calendar days before the commencement of annual leave. Where the pay due to the employee is not paid at the prescribed time not through the fault of the employee, annual leave shall be extended by as many days as the pay was delayed, and the pay for the extended period shall be the same as the pay for annual leave.
Pants 169. Ikgadēja Atvaļinājuma Piešķiršanas procedūra
1. Ikgadējs atvaļinājums katra darba gada laikā ir jādod tajā pašā darba gadā.
2. Ikgadējs atvaļinājums pirmā darba gada laikā ir jāsniedz, kā likums, pēc nostrādātiem sešiem mēnešiem uzņēmumā. Darba gadu ikgadējam atvaļinājumam, kuri ir otrie un pēcnākamie, ir jāsniedz jebkurā laikā darba gada saskaņā ar ikgadēja atvaļinājuma piešķiršanas sarakstu. Saraksta radīšanas procedūrai ir jānosaka koplīgumā.
3. Kur ir nostrādāti seši mēneši mazāk kā, ikgadējs atvaļinājums ir jāsniedz pēc darbinieka pieprasījumu sekojošajos gadījumos:
1) sievietēm pirms dekrētu atvaļinājuma vai pēc tā;
2) citos gadījumos, likumu un koplīgumu grozījumu gadījumā.
4. tiesības izvēlēties ikgadēja atvaļinājuma laiku pēc nostrādātiem darba sešiem mēnešiem uzņēmumā:
1) jaunākiem par 18 gadiem;
2) grūtnieces un darbinieki kuru bērns pirms viņš sasniegs četrpadsmit gadu vecumu vai, kuru bērns ir ar fiziskajiem trūkumiem pirms viņš sasniegs sešpadsmit gadu vecumu.
5. Vīriešiem ir jāsniedz ikgadējs atvaļinājums pēc to pieprasījumu, ja sieva atrodas dekrētu atvaļinājumā.
6. Pirmā nodarbinātības gada laikā, izglītības iestāžu pasniedzēju sastāvam jābūt sniegtais ikgadējais atvaļinājums skolu bērnu un studentu vasaras svētku laikā, kas ir neatkarīgi no datuma, kad štats ir nopelnījis atbilstošajā iestādē.
7. Ikgadējam atvaļinājumam ļaudīm, kuri mācās bez to nodarbinātības pārtraukšanas, vajag būt sakārtotam, pēc to pieprasījuma, ar to ekspertīžu laiku, izmēģinājumi, darbs uz gradācijas tēzes, laboratoriska darba un konsultācijām.
8. Ļaudīm, kuri rūpējas par ļaudīm, kuri slimo mājās, tāpat kā ļaudīs, kuri cieš no hroniskām slimībām, kuras top asāk atkarībā no atmosfēras nosacījumiem, ir jāsniedz to ikgadējs atvaļinājums to izvēles laikā, kas ir tendēta uz atveseļošanas pēc iestādes rekomendācijas.
Pants 171. Ilgstošs Ikgadēja Atvaļinājuma
1. Papildus ikgadējs atvaļinājums ir jāpieliek pie minimāla ikgadēja atvaļinājuma un, iespējams, sniegt to kopā, vai atsevišķi.
2. Darbinieki, kuri ir tiesību pie paplašināta ikgadēja atvaļinājuma un papildus ikgadēja atvaļinājuma, ir jāsniedz, pieprasījums, lai tiktu paplašināts ikgadējs atvaļinājums, vai, sekojot aiz procedūras, kas nolika šā Panta paragrāfā 1. pieliekot pie minimāla ikgadēja atvaļinājuma papildus ikgadējo atvaļinājumu.
Pants 176. Maksājiet par Ikgadēju Atvaļinājumu
1. Ikgadēja atvaļinājuma laikā darbinieks ir jāgarantē viņa vidēja alga, kas ir saņemta visās nodarbinātības vietās. Vidējas algas aprēķināšanas procedūra ir noteikta valstī.
2. Maksājot ikgadējam atvaļinājumam ir jāizmaksā kā minimums par trīs kalendāro dienu pirms ikgadēja atvaļinājuma sākuma. Kur izmaksā pateicoties darbiniekam nav izmaksāts noteiktajā laikā, ne darbinieka vainas dēļ, ikgadējs atvaļinājums ir jāpaplašina tuvu tik daudz dienuām, tik cik maksa tika aizkavēta, un maksai paplašināta perioda laikā vajag būt tādai pašai kā maksai ikgadējam atvaļinājumam.


149.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums (1) Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. (2) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. (3) Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. (4) Šā panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā. (5) Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. (6) Pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma darbiniekam ir tiesības uz tādiem darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu uzlabojumiem, uz kuriem viņam būtu tiesības, ja viņš nebūtu bijis atvaļinājumā. Šis noteikums attiecas arī uz šā likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157.pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā no 08.05.2004.)
150.pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība (1) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. (2) Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. (3) Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. (4) Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. (5) Darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē. (6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2006. likumu, kas stājas spēkā no 25.10.2006.)
151.pants. Papildatvaļinājums (1) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: 1) darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, — trīs darba dienas; 2) darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, — ne mazāk kā trīs darba dienas. (2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
152.pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (1) Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot: 1) pārejošas darbnespējas laiku; 2) pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku; 3) īslaicīgas prombūtnes laiku; 4) darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
153.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas (1) Darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību. Ja bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, atvaļinājumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet to neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. (2) Darbiniekam, kurš izmanto šā panta pirmajā daļā minēto atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. (3) Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos.
(22.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.02.2004.)

2.
Salīdzinot tiesību normas var konstatēt līdzības un būtiski nemainās atvaļinājuma piešķiršanas kārtība un izmaksu kārtība.
3.
Darba līguma 7.pkt.
„ Brīdinājuma termiņi, ja šis darba līgums tiek lauzts pēc darba devēja iniciatīvas, kad nav darbinieka vainas, nosakāmi saskaņā ar Lietuvas republikas Darba kodeksa 130.panta noteikumiem.”

Article 130. Notice of the Termination of an Employment Contract
3. An employer shall be entitled to terminate an employment contract by giving the employer written notice two months in advance. Employees referred to in Article 129 (4) of this Code must be given notice of dismissal from work at least four months in advance.
2. The notice of the termination of an employment contract must specify:
3. reason for dismissal from work and motivations for the termination of the employment contract;
2) date of dismissal from work;
3) procedure for settling accounts with the employee being dismissed.
3. During the period of notice the employer must grant the employee some time off from work to seek for a new job. The length of time shall not be less than ten percent of the employee’s rate of working time during the term of notice. Time off from work shall be granted in accordance with the procedure agreed between the employee and the employer. The employee shall retain his average wage for this time.
Pants 130. Nodarbinātības Kontrakta Nobeiguma paziņošana
Darba devējam ir tiesību lauzt nodarbinātības kontraktu, paziņojot par to divus mēnešus iepriekš. Darbinieks var lauzt nodarbinātības kontraktu šā Kodeksa 129.panta kārtībā (4) jābūt sniegtam atlaišanas paziņojumam no darba kā minimums četru mēnešu iepriekš.
2. Nodarbinātības kontrakta nobeiguma paziņošanai ir jākonkretizē:
1) cēlonis atlaišanai no darba un pamudinājumiem nodarbinātības kontrakta izbeigšanai;
2) atlaišanas datums no darba;
3) atrunātai procedūrai ar darbinieku, par atlaišanu.
3. Paziņošanas perioda laikā darba devējam ir jāpiešķir darbiniekam laiks, lai meklētu jaunu darbu. Laika garumam jābūt, uzteikuma laika darba paziņošanas termiņa laikā, saskaņā ar procedūru,kas ir saskaņota starp darbinieku un darba devēju. Darbiniekam ir jāsaglabā sava vidēja alga pa šo laiku.


114.pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Šāds līgums slēdzams rakstveidā.
98.pants. Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem (1) Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. (2) Ja, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās darbinieka vidējā izpeļņa, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekšējo vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas. (3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja darba līguma uzteikums izdarīts sakarā ar darbinieka pieļautajiem darba līguma vai darba kārtības noteikumu pārkāpumiem. (4) Ja darbinieks uzskata, ka darba līguma uzteikums atbilstoši šā panta pirmajai daļai nav tiesiski pamatots, viņam ir tiesības celt prasību tiesā par šāda uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami 122. un 123.panta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. likumu, kas stājas spēkā no 16.11.2005.)

3.
Salīdzinot tiesību normas, redzams, ka būtiski atšķiras darba devēja uzteikuma paziņošanas laiks, kā arī Lietuvas Republikas Darba kodeksā ir noteikts atlaišanas paziņošanas iemesls. Kā arī atlaižot ir jāpiešķir laiks, jauna darba meklēšanai.

P.s. Lietuvas Republikas Darba kodeksa tulkojums ir nepilnīgs, tulkoju atbilstoši savām angļu valodas spējām.