Civilā aizsardzība , darba aizsardzība un nacionālā drošība ir ļoti nozīmīgi faktori mūsu valsts iedzīvotājiem, lai spētu nodrošināt savu eksistenci un valsts neatkarību, ekonomisko uzplaukumu. Katram civiliedzīvotājam ir būtiski orientēties civilajā aizsardzībā un darba aizsardzības jautājumos, lai rastu iespēju pastāvēt dzīves ekstremālos apstākļos.
Atskatoties pagātnē, šādus likumus ir pieņēmušas daudzas valstis. Kā piemēri no tām tiks minētas tikai dažas. Šķiet, ka iespējams nosacīti tās grupēt divās daļās. Valstis, kas likumu pieņēmušas pirms II pasaules kara (Dānija - 1935.g., Zviedrija - 1937.g. u.c. ) un pēc šī kara (ASV - 1950.g., Vācija (toreizējā VFR) - 1957.g., Norvēģija - 1953.g., Somijā - 1958.g.u.c.). Iespējams, ka valstis, kas pieņēma šo likumu pēc kara, bija spiestas to darīt, t.s. "aukstā kara" rezultātā.
PSRS šo likumu pieņēma 60to gadu vidū. Līdz tam funkcionēja Vietējā pretgaisa aizsardzība (krieviski - местная потивовоздушная оборона - МПВО). Tolaik PSRS gatavoja civiliedzīvotājus atomkaram.
Pēc neatkarības atgūšanas 1991.g., Latvijā likumu par CA pieņēma 1992.g.15.decembrī LR Augstākā padome. Pieņemt likumu veicināja mežu ugunsgrēki tā paša gada vasarā, kad dega Slīteres rezervāts, Ādažu poligons un lielas platības gar Vidzemes šoseju. Veikt ugunsgrēku dzēšanu bija ļoti grūti, jo PSRS laikā no civiliedzīvotājiem izveidotie CA glābšanas formējumi vairs neeksistēja, bet jauni vēl nebija radīti un apmācīti. Ugunsgrēku likvidēšanā iesaistījās brīvprātīgie un zemessargu vienības. Tehnisko palīdzību (helikopterus) sniedza Polija.
Vēlāk grozījumus likumā ieviesa LR Saeima 1994.g.29.janvārī un 1995.g.22.martā. Atbilstoši likumam CA funkcijas koordinēja Civilās aizsardzības centrs (CAC), kas bija pakļauts Aizsardzības ministrijai.
Latvijas Republikas civilā aizsardzība (CA) ir inženiertehnisku, ekonomisku, sociālu un glābšanas pasākumu valsts sistēma, kas radīta, lai pildītu Latvijas valsts pienākumu - sargāt civilos iedzīvotājus, tautsaimniecību un apkārtējo vidi no iespējamo ārkārtējo situāciju (ĀS) potenciālajām briesmām un to izraisītajām sekām, sniegtu palīdzību cietušajiem, mazināt zaudējumus un nodrošinātu maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējās situācijās, kā arī panāktu Latvijas valsts varas un pārvaldes institūciju, tautsaimniecības un iedzīvotāju gatavību darbam ārkārtējās situācijās.
Ārkārtējās situācijas Latvijā var izraisīt:
1. Dabas katastrofas;
2. Tehnogēnas katastrofas;
3. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas;
4. Sabiedriskās nekārtības, terorisms;
5. Starptautiskās situācijas saasināšanās;
6. Bruņoti konflikti.
1) Tehnogēnas katastrofu rašanās potenciālās iespējas - indīgu ķīmisku, fizioloģiski aktīvu vielu un patogēno (bioloģiskām sistēmām kaitīgu) mikroorganismu, kā arī radioaktīvu vielu noplūde;
• elektromagnētiskais un radioaktīvais (jonizējošais) starojums, kas pārsniedz dabiskā, pieļaujamā fona intensitāti;
• avārijas ražošanas objektos ražošanas izcelsmes sprādzieni;
• masveida (mežu, purvu, kūlas) ugunsgrēki;
• ugunsgrēki rūpniecības, lauksaimniecības, militāro objektu, naftas un gāzes maģistrālo vadu sistēmās;
• ugunsgrēki un sprādzieni sadzīves sektorā;
• komunālo un enerģētikas tīklu avārijas;
• hidroelektrostaciju vai mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju dambju bojājumi un pārrāvumi;
• lidmašīnu, raķešu, kosmisko objektu nokrišana u.c.
2) Epizootijas - dzīvnieku masveida saslimšana ar infekcijas slimībām. Epifitotijas - augu valsts saslimšana ar infekcijas slimībām.
Preventīvo un gatavības pasākumu analīze Jūsu darba vietā.
Par valsts civilo aizsardzību un tās uzdevumu izpildi, ĀS seku likvidēšanu atbildīgs ir Ministru Prezidents (MP) un Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrija (IeM) organizē preventīvos ĀS pasākumus. Normālas ikdienas apstākļos IeM pakļautībā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā galvenā aparāta sastāvā ietilpst Civilās aizsardzības pārvalde.
ĀS apstākļos, kā arī to prognozēšanas gadījumos, MP un IeM izveido Valsts ĀS operatīvo komisiju, kas veic ārkārtējās situācijas norišu kontroli un izstrādā plānus tās seku likvidēšanai.
Nepieciešamības gadījumā, Ministru Prezidents ir tiesīgs kāda valsts reģiona ātrās reaģēšanas spēkus (ĀRS) pārvietot uz citu, kur nepieciešama palīdzība, ja pašu spēkiem likvidēt ĀS sekas nav iespējams.
Latvijas Republika slēdz reģionālos, starpvalstu, starptautiskos līgumus, kas saistīti ar ĀS prognozēšanu un attiecīgu pasākumu plānošanu, preventīvo pasākumu un glābšanas darbu veikšanu, ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanu un citām CA problēmām.
Par republikas pilsētas un rajona civilo aizsardzību, tās uzdevumu izpildi, atbild attiecīgās pašvaldības vadītājs.
Republikas pilsētas Domes priekšsēdētājs un rajona padomes priekšsēdētājs konkrētas ĀS gadījumā (tās tiešu draudu apstākļos) izveido attiecīgi republikas pilsētas vai rajona ārkārtējas situācijas operatīvo komisiju, kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.
Pagasta padomes priekšsēdētājs un rajona pilsētas Domes priekšsēdētājs visos CA jautājumos ir tieši pakļauti rajona padomes priekšsēdētājam.
Par administratīvajā teritorijā izvietotā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), iestādes un organizācijas (citā administratīvajā teritorijā izvietotās filiāles, pārstāvniecības, nodaļas) par CA atbild darba devējs, kas neatkarīgi no uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas piederības, pakļautības un īpašumu formas visos civilās aizsardzības jautājumos ir tieši pakļauts attiecīgās administratīvās teritorijas Domes (padomes) priekšsēdētājam.
Ātrās reaģēšanas spēkus darbā iesaista:
1. Visā Valstī – Ministru Prezidents;
2. Rajonā – pašvaldības vadītājs;
3. Pilsētas, pagasta teritorijā – pašvaldības vadītājs;
4. Uzņēmumos, komercsabiedrībās – to vadītāji.
Preventīvo un gatavības pasākumu analīze Jūsu dzīves vietā (mājā, dzīvoklī)
Lai vairāk vai mazāk nodrošinātu pašaizsardzību kriminogēnās situācijās, pirmā rekomendācija - gan vīriešiem, gan sievietēm apgūt vismaz elementārākās austrumnieku cīņu iemaņas.
Šīs tēmas satura izklāsts ir domāts cilvēkiem, kas nav apguvuši īpašus cīņu veidus. Bet allaž jāatceras, ka ne vienmēr konflikta saskarsmes lauku kā uzvarētājs atstāj tas, kura miesas uzbūve un fiziskais spēks ir lielāks. Ļoti nozīmīgs ir gara spēka pārākums un augsts intelekta attīstības līmenis.
Durvīs ierīkot, t.s. "actiņu" - optisku ierīci, kas atļauj no dzīvokļa iekšpuses saskatīt un varbūt atpazīt apmeklētāju.
Nostiprināt drošības ķēdi. Pašai ķēdei ir jābūt mehāniski pietiekami izturīgai, bet galvenais - ne pārlieku garai, pie durvīm un to aplodas pieskrūvētai ar lielām, slodzi izturīgām skrūvēm.
Pie dzīvokļa vai individuālās mājas ārdurvīm, nevēlamu apmeklētāju gadījumiem, ieteicams ierīkot skaņas signalizāciju, kas, saimnieku prombūtnes laikā, darbojas no autonoma elektriskās strāvas avota (baterijām, akumulatora). Profesionālam dzīvokļu zaglim nav īpašas problēmas atslēgt dzīvokli no centralizētā elektriskās strāvas tīkla.
Pastāv iespēja ārdurvis apšūt ar metāla, ložu necaurlaidīgām plāksnēm. Dzīvokļa durvis un telpas iespējams pieslēgt policijas trauksmes sistēmai. Ne katram tas ir nepieciešams. Ne katrs spēj samaksāt par šāda veida drošības pasākumiem.
Ja dzīvoklī konkrētajā brīdī atrodas sieviete viena pati, bet pa durvīm vēlas iekļūt aizdomīga persona, nepieciešams runāt pietiekami skaļi un imitēt, ka tuvumā ir kāds vīrietis.
Lielisks dzīvokļa sargs ir suns. Ar to saskarē nonākt nevēlas neviens svešs cilvēks. Bet ne katrs saimnieks vēlas un ne katram ir iespēja pilsētas apstākļos turēt dzīvoklī suni.
Nepieciešams suņa klātbūtni imitēt…(nav nepieciešams pašam sākt skaļi un agresīvi riet), bet līdzās ārdurvīm uz plauktiņa novieto portatīvo magnetofonu, ko nepieciešamības brīdī ieslēdz un atskan skaļas, agresīvas suņa rejas.
Nav bijusi vienošanās ar kādu (Latvenergo, deggāzes aprūpes, kanalizācijas remonta u.c.) komunālā pakalpojuma dienestu. Ierodas "meistars" no it kā komunālo pakalpojumu iestādes, viņš uzrāda dienesta apliecību, kurā ielīmēta šīs personas fotogrāfija, uzrakstīts apkalpojošās iestādes tālruņa numurs. "Meistars" ierosina, lai piezvana uz šo iestādi un pārliecinās par šīs "vizītes" nepieciešamību. Durvju drošības ķēde visu laiku nav atbrīvota. Durvis ciet! Variet piezvanīt uz minēto iestādi. Tur atbildēs pieklājīga, laipna balss, kas ieteiks šo remontstrādnieku ielaist dzīvoklī. Ignorējiet rekomendāciju!
Ja vakara stundās dzīvoklis paliek bez uzraudzības, atstāt tajā ieslēgtu 40 W jaudas spuldzīti, kas liek domāt, ka dzīvoklī tomēr kāds atrodas.
Pārrodoties mājā, tiek konstatēts, ka dzīvoklis (māja) ir uzlauzts. Neejiet tajā iekšā. Izsauciet policiju. Iespējams, ka laupītāji ar visām vērtīgajām, nolaupītajām mantām sen jau ir gabalā. Bet, ja nu jūs pārsteidzat tos dzīvoklī… viņi centīsies jebkuriem līdzekļiem atbrīvoties no jums un aizbēgt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru